Gita English

Srimad Bhagawad Gita Chapter 11

atha ekādaśo‌உdhyāyaḥ |

arjuna uvāca |
madanugrahāya paramaṃ guhyamadhyātmasaṃṅñitam |
yattvayoktaṃ vacastena moho‌உyaṃ vigato mama || 1 ||

bhavāpyayau hi bhūtānāṃ śrutau vistaraśo mayā |
tvattaḥ kamalapatrākṣa māhātmyamapi cāvyayam || 2 ||

evametadyathāttha tvamātmānaṃ parameśvara |
draṣṭumicchāmi te rūpamaiśvaraṃ puruṣottama || 3 ||

manyase yadi tacchakyaṃ mayā draṣṭumiti prabho |
yogeśvara tato me tvaṃ darśayātmānamavyayam || 4 ||

śrībhagavānuvāca |
paśya me pārtha rūpāṇi śataśo‌உtha sahasraśaḥ |
nānāvidhāni divyāni nānāvarṇākṛtīni ca || 5 ||

paśyādityānvasūnrudrānaśvinau marutastathā |
bahūnyadṛṣṭapūrvāṇi paśyāścaryāṇi bhārata || 6 ||

ihaikasthaṃ jagatkṛtsnaṃ paśyādya sacarācaram |
mama dehe guḍākeśa yaccānyaddraṣṭumicchasi || 7 ||

na tu māṃ śakyase draṣṭumanenaiva svacakṣuṣā |
divyaṃ dadāmi te cakṣuḥ paśya me yogamaiśvaram || 8 ||

sañjaya uvāca |
evamuktvā tato rājanmahāyogeśvaro hariḥ |
darśayāmāsa pārthāya paramaṃ rūpamaiśvaram || 9 ||

anekavaktranayanamanekādbhutadarśanam |
anekadivyābharaṇaṃ divyānekodyatāyudham || 10 ||

divyamālyāmbaradharaṃ divyagandhānulepanam |
sarvāścaryamayaṃ devamanantaṃ viśvatomukham || 11 ||

divi sūryasahasrasya bhavedyugapadutthitā |
yadi bhāḥ sadṛśī sā syādbhāsastasya mahātmanaḥ || 12 ||

tatraikasthaṃ jagatkṛtsnaṃ pravibhaktamanekadhā |
apaśyaddevadevasya śarīre pāṇḍavastadā || 13 ||

tataḥ sa vismayāviṣṭo hṛṣṭaromā dhanañjayaḥ |
praṇamya śirasā devaṃ kṛtāñjalirabhāṣata || 14 ||

arjuna uvāca |
paśyāmi devāṃstava deva dehe sarvāṃstathā bhūtaviśeṣasaṅghān |
brahmāṇamīśaṃ kamalāsanasthamṛṣīṃśca sarvānuragāṃśca divyān || 15 ||

anekabāhūdaravaktranetraṃ paśyāmi tvāṃ sarvato‌உnantarūpam |
nāntaṃ na madhyaṃ na punastavādiṃ paśyāmi viśveśvara viśvarūpa || 16 ||

kirīṭinaṃ gadinaṃ cakriṇaṃ ca tejorāśiṃ sarvato dīptimantam |
paśyāmi tvāṃ durnirīkṣyaṃ samantāddīptānalārkadyutimaprameyam || 17 ||

tvamakṣaraṃ paramaṃ veditavyaṃ tvamasya viśvasya paraṃ nidhānam |
tvamavyayaḥ śāśvatadharmagoptā sanātanastvaṃ puruṣo mato me || 18 ||

anādimadhyāntamanantavīryamanantabāhuṃ śaśisūryanetram |
paśyāmi tvāṃ dīptahutāśavaktraṃ svatejasā viśvamidaṃ tapantam || 19 ||

dyāvāpṛthivyoridamantaraṃ hi vyāptaṃ tvayaikena diśaśca sarvāḥ |
dṛṣṭvādbhutaṃ rūpamugraṃ tavedaṃ lokatrayaṃ pravyathitaṃ mahātman || 20 ||

amī hi tvāṃ surasaṅghā viśanti kecidbhītāḥ prāñjalayo gṛṇanti |
svastītyuktvā maharṣisiddhasaṅghāḥ stuvanti tvāṃ stutibhiḥ puṣkalābhiḥ || 21 ||

rudrādityā vasavo ye ca sādhyā viśve‌உśvinau marutaścoṣmapāśca |
gandharvayakṣāsurasiddhasaṅghā vīkṣante tvāṃ vismitāścaiva sarve || 22 ||

rūpaṃ mahatte bahuvaktranetraṃ mahābāho bahubāhūrupādam |
bahūdaraṃ bahudaṃṣṭrākarālaṃ dṛṣṭvā lokāḥ pravyathitāstathāham || 23 ||

nabhaḥspṛśaṃ dīptamanekavarṇaṃ vyāttānanaṃ dīptaviśālanetram |
dṛṣṭvā hi tvāṃ pravyathitāntarātmā dhṛtiṃ na vindāmi śamaṃ ca viṣṇo || 24 ||

daṃṣṭrākarālāni ca te mukhāni dṛṣṭvaiva kālānalasaṃnibhāni |
diśo na jāne na labhe ca śarma prasīda deveśa jagannivāsa || 25 ||

amī ca tvāṃ dhṛtarāṣṭrasya putrāḥ sarve sahaivāvanipālasaṅghaiḥ |
bhīṣmo droṇaḥ sūtaputrastathāsau sahāsmadīyairapi yodhamukhyaiḥ || 26 ||

vaktrāṇi te tvaramāṇā viśanti daṃṣṭrākarālāni bhayānakāni |
kecidvilagnā daśanāntareṣu sandṛśyante cūrṇitairuttamāṅgaiḥ || 27 ||

yathā nadīnāṃ bahavo‌உmbuvegāḥ samudramevābhimukhā dravanti |
tathā tavāmī naralokavīrā viśanti vaktrāṇyabhivijvalanti || 28 ||

yathā pradīptaṃ jvalanaṃ pataṅgā viśanti nāśāya samṛddhavegāḥ |
tathaiva nāśāya viśanti lokāstavāpi vaktrāṇi samṛddhavegāḥ || 29 ||

lelihyase grasamānaḥ samantāllokānsamagrānvadanairjvaladbhiḥ |
tejobhirāpūrya jagatsamagraṃ bhāsastavogrāḥ pratapanti viṣṇo || 30 ||

ākhyāhi me ko bhavānugrarūpo namo‌உstu te devavara prasīda |
viṅñātumicchāmi bhavantamādyaṃ na hi prajānāmi tava pravṛttim || 31 ||

śrībhagavānuvāca |
kālo‌உsmi lokakṣayakṛtpravṛddho lokānsamāhartumiha pravṛttaḥ |
ṛte‌உpi tvāṃ na bhaviṣyanti sarve ye‌உvasthitāḥ pratyanīkeṣu yodhāḥ || 32 ||

tasmāttvamuttiṣṭha yaśo labhasva jitvā śatrūnbhuṅkṣva rājyaṃ samṛddham |
mayaivaite nihatāḥ pūrvameva nimittamātraṃ bhava savyasācin || 33 ||

droṇaṃ ca bhīṣmaṃ ca jayadrathaṃ ca karṇaṃ tathānyānapi yodhavīrān |
mayā hatāṃstvaṃ jahi mā vyathiṣṭhā yudhyasva jetāsi raṇe sapatnān || 34 ||

sañjaya uvāca |
etacchrutvā vacanaṃ keśavasya kṛtāñjalirvepamānaḥ kirīṭī |
namaskṛtvā bhūya evāha kṛṣṇaṃ sagadgadaṃ bhītabhītaḥ praṇamya || 35 ||

arjuna uvāca |
sthāne hṛṣīkeśa tava prakīrtyā jagatprahṛṣyatyanurajyate ca |
rakṣāṃsi bhītāni diśo dravanti sarve namasyanti ca siddhasaṅghāḥ || 36 ||

kasmācca te na nameranmahātmangarīyase brahmaṇo‌உpyādikartre |
ananta deveśa jagannivāsa tvamakṣaraṃ sadasattatparaṃ yat || 37 ||

tvamādidevaḥ puruṣaḥ purāṇastvamasya viśvasya paraṃ nidhānam |
vettāsi vedyaṃ ca paraṃ ca dhāma tvayā tataṃ viśvamanantarūpa || 38 ||

vāyuryamo‌உgnirvaruṇaḥ śaśāṅkaḥ prajāpatistvaṃ prapitāmahaśca |
namo namaste‌உstu sahasrakṛtvaḥ punaśca bhūyo‌உpi namo namaste || 39 ||

namaḥ purastādatha pṛṣṭhataste namo‌உstu te sarvata eva sarva |
anantavīryāmitavikramastvaṃ sarvaṃ samāpnoṣi tato‌உsi sarvaḥ || 40 ||

sakheti matvā prasabhaṃ yaduktaṃ he kṛṣṇa he yādava he sakheti |
ajānatā mahimānaṃ tavedaṃ mayā pramādātpraṇayena vāpi || 41 ||

yaccāvahāsārthamasatkṛto‌உsi vihāraśayyāsanabhojaneṣu |
eko‌உthavāpyacyuta tatsamakṣaṃ tatkṣāmaye tvāmahamaprameyam || 42 ||

pitāsi lokasya carācarasya tvamasya pūjyaśca gururgarīyān |
na tvatsamo‌உstyabhyadhikaḥ kuto‌உnyo lokatraye‌உpyapratimaprabhāva || 43 ||

tasmātpraṇamya praṇidhāya kāyaṃ prasādaye tvāmahamīśamīḍyam |
piteva putrasya sakheva sakhyuḥ priyaḥ priyāyārhasi deva soḍhum || 44 ||

adṛṣṭapūrvaṃ hṛṣito‌உsmi dṛṣṭvā bhayena ca pravyathitaṃ mano me |
tadeva me darśaya devarūpaṃ prasīda deveśa jagannivāsa || 45 ||

kirīṭinaṃ gadinaṃ cakrahastamicchāmi tvāṃ draṣṭumahaṃ tathaiva |
tenaiva rūpeṇa caturbhujena sahasrabāho bhava viśvamūrte || 46 ||

śrībhagavānuvāca |
mayā prasannena tavārjunedaṃ rūpaṃ paraṃ darśitamātmayogāt |
tejomayaṃ viśvamanantamādyaṃ yanme tvadanyena na dṛṣṭapūrvam || 47 ||

na vedayaṅñādhyayanairna dānairna ca kriyābhirna tapobhirugraiḥ |
evaṃrūpaḥ śakya ahaṃ nṛloke draṣṭuṃ tvadanyena kurupravīra || 48 ||

mā te vyathā mā ca vimūḍhabhāvo dṛṣṭvā rūpaṃ ghoramīdṛṅmamedam |
vyapetabhīḥ prītamanāḥ punastvaṃ tadeva me rūpamidaṃ prapaśya || 49 ||

sañjaya uvāca |
ityarjunaṃ vāsudevastathoktvā svakaṃ rūpaṃ darśayāmāsa bhūyaḥ |
āśvāsayāmāsa ca bhītamenaṃ bhūtvā punaḥ saumyavapurmahātmā || 50 ||

arjuna uvāca |
dṛṣṭvedaṃ mānuṣaṃ rūpaṃ tava saumyaṃ janārdana |
idānīmasmi saṃvṛttaḥ sacetāḥ prakṛtiṃ gataḥ || 51 ||

śrībhagavānuvāca |
sudurdarśamidaṃ rūpaṃ dṛṣṭavānasi yanmama |
devā apyasya rūpasya nityaṃ darśanakāṅkṣiṇaḥ || 52 ||

nāhaṃ vedairna tapasā na dānena na cejyayā |
śakya evaṃvidho draṣṭuṃ dṛṣṭavānasi māṃ yathā || 53 ||

bhaktyā tvananyayā śakya ahamevaṃvidho‌உrjuna |
ṅñātuṃ draṣṭuṃ ca tattvena praveṣṭuṃ ca parantapa || 54 ||

matkarmakṛnmatparamo madbhaktaḥ saṅgavarjitaḥ |
nirvairaḥ sarvabhūteṣu yaḥ sa māmeti pāṇḍava || 55 ||

oṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yogaśāstre śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde

viśvarūpadarśanayogo nāmaikādaśo‌உdhyāyaḥ ||11 ||

Gita English

Srimad Bhagawad Gita Chapter 12

atha dvādaśo‌உdhyāyaḥ |

arjuna uvāca |
evaṃ satatayuktā ye bhaktāstvāṃ paryupāsate |
ye cāpyakṣaramavyaktaṃ teṣāṃ ke yogavittamāḥ || 1 ||

śrībhagavānuvāca |
mayyāveśya mano ye māṃ nityayuktā upāsate |
śraddhayā parayopetāste me yuktatamā matāḥ || 2 ||

ye tvakṣaramanirdeśyamavyaktaṃ paryupāsate |
sarvatragamacintyaṃ ca kūṭasthamacalaṃ dhruvam || 3 ||

saṃniyamyendriyagrāmaṃ sarvatra samabuddhayaḥ |
te prāpnuvanti māmeva sarvabhūtahite ratāḥ || 4 ||

kleśo‌உdhikatarasteṣāmavyaktāsaktacetasām |
avyaktā hi gatirduḥkhaṃ dehavadbhiravāpyate || 5 ||

ye tu sarvāṇi karmāṇi mayi saṃnyasya matparāḥ |
ananyenaiva yogena māṃ dhyāyanta upāsate || 6 ||

teṣāmahaṃ samuddhartā mṛtyusaṃsārasāgarāt |
bhavāmina cirātpārtha mayyāveśitacetasām || 7 ||

mayyeva mana ādhatsva mayi buddhiṃ niveśaya |
nivasiṣyasi mayyeva ata ūrdhvaṃ na saṃśayaḥ || 8 ||

atha cittaṃ samādhātuṃ na śaknoṣi mayi sthiram |
abhyāsayogena tato māmicchāptuṃ dhanañjaya || 9 ||

abhyāse‌உpyasamartho‌உsi matkarmaparamo bhava |
madarthamapi karmāṇi kurvansiddhimavāpsyasi || 10 ||

athaitadapyaśakto‌உsi kartuṃ madyogamāśritaḥ |
sarvakarmaphalatyāgaṃ tataḥ kuru yatātmavān || 11 ||

śreyo hi ṅñānamabhyāsājṅñānāddhyānaṃ viśiṣyate |
dhyānātkarmaphalatyāgastyāgācchāntiranantaram || 12 ||

adveṣṭā sarvabhūtānāṃ maitraḥ karuṇa eva ca |
nirmamo nirahaṅkāraḥ samaduḥkhasukhaḥ kṣamī || 13 ||

santuṣṭaḥ satataṃ yogī yatātmā dṛḍhaniścayaḥ |
mayyarpitamanobuddhiryo madbhaktaḥ sa me priyaḥ || 14 ||

yasmānnodvijate loko lokānnodvijate ca yaḥ |
harṣāmarṣabhayodvegairmukto yaḥ sa ca me priyaḥ || 15 ||

anapekṣaḥ śucirdakṣa udāsīno gatavyathaḥ |
sarvārambhaparityāgī yo madbhaktaḥ sa me priyaḥ || 16 ||

yo na hṛṣyati na dveṣṭi na śocati na kāṅkṣati |
śubhāśubhaparityāgī bhaktimānyaḥ sa me priyaḥ || 17 ||

samaḥ śatrau ca mitre ca tathā mānāpamānayoḥ |
śītoṣṇasukhaduḥkheṣu samaḥ saṅgavivarjitaḥ || 18 ||

tulyanindāstutirmaunī santuṣṭo yena kenacit |
aniketaḥ sthiramatirbhaktimānme priyo naraḥ || 19 ||

ye tu dharmyāmṛtamidaṃ yathoktaṃ paryupāsate |
śraddadhānā matparamā bhaktāste‌உtīva me priyāḥ || 20 ||

oṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yogaśāstre śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde

bhaktiyogo nāma dvādaśo‌உdhyāyaḥ ||12 ||

Gita English

Srimad Bhagawad Gita Chapter 13

atha trayodaśo‌உdhyāyaḥ |

śrībhagavānuvāca |
idaṃ śarīraṃ kaunteya kṣetramityabhidhīyate |
etadyo vetti taṃ prāhuḥ kṣetraṅña iti tadvidaḥ || 1 ||

kṣetraṅñaṃ cāpi māṃ viddhi sarvakṣetreṣu bhārata |
kṣetrakṣetraṅñayorṅñānaṃ yattajṅñānaṃ mataṃ mama || 2 ||

tatkṣetraṃ yacca yādṛkca yadvikāri yataśca yat |
sa ca yo yatprabhāvaśca tatsamāsena me śṛṇu || 3 ||

ṛṣibhirbahudhā gītaṃ chandobhirvividhaiḥ pṛthak |
brahmasūtrapadaiścaiva hetumadbhirviniścitaiḥ || 4 ||

mahābhūtānyahaṅkāro buddhiravyaktameva ca |
indriyāṇi daśaikaṃ ca pañca cendriyagocarāḥ || 5 ||

icchā dveṣaḥ sukhaṃ duḥkhaṃ saṅghātaścetanā dhṛtiḥ |
etatkṣetraṃ samāsena savikāramudāhṛtam || 6 ||

amānitvamadambhitvamahiṃsā kṣāntirārjavam |
ācāryopāsanaṃ śaucaṃ sthairyamātmavinigrahaḥ || 7 ||

indriyārtheṣu vairāgyamanahaṅkāra eva ca |
janmamṛtyujarāvyādhiduḥkhadoṣānudarśanam || 8 ||

asaktiranabhiṣvaṅgaḥ putradāragṛhādiṣu |
nityaṃ ca samacittatvamiṣṭāniṣṭopapattiṣu || 9 ||

mayi cānanyayogena bhaktiravyabhicāriṇī |
viviktadeśasevitvamaratirjanasaṃsadi || 10 ||

adhyātmaṅñānanityatvaṃ tattvaṅñānārthadarśanam |
etajṅñānamiti proktamaṅñānaṃ yadato‌உnyathā || 11 ||

ṅñeyaṃ yattatpravakṣyāmi yajṅñātvāmṛtamaśnute |
anādimatparaṃ brahma na sattannāsaducyate || 12 ||

sarvataḥpāṇipādaṃ tatsarvato‌உkṣiśiromukham |
sarvataḥśrutimalloke sarvamāvṛtya tiṣṭhati || 13 ||

sarvendriyaguṇābhāsaṃ sarvendriyavivarjitam |
asaktaṃ sarvabhṛccaiva nirguṇaṃ guṇabhoktṛ ca || 14 ||

bahirantaśca bhūtānāmacaraṃ carameva ca |
sūkṣmatvāttadaviṅñeyaṃ dūrasthaṃ cāntike ca tat || 15 ||

avibhaktaṃ ca bhūteṣu vibhaktamiva ca sthitam |
bhūtabhartṛ ca tajṅñeyaṃ grasiṣṇu prabhaviṣṇu ca || 16 ||

jyotiṣāmapi tajjyotistamasaḥ paramucyate |
ṅñānaṃ ṅñeyaṃ ṅñānagamyaṃ hṛdi sarvasya viṣṭhitam || 17 ||

iti kṣetraṃ tathā ṅñānaṃ ṅñeyaṃ coktaṃ samāsataḥ |
madbhakta etadviṅñāya madbhāvāyopapadyate || 18 ||

prakṛtiṃ puruṣaṃ caiva viddhyanādi ubhāvapi |
vikārāṃśca guṇāṃścaiva viddhi prakṛtisambhavān || 19 ||

kāryakāraṇakartṛtve hetuḥ prakṛtirucyate |
puruṣaḥ sukhaduḥkhānāṃ bhoktṛtve heturucyate || 20 ||

puruṣaḥ prakṛtistho hi bhuṅkte prakṛtijānguṇān |
kāraṇaṃ guṇasaṅgo‌உsya sadasadyonijanmasu || 21 ||

upadraṣṭānumantā ca bhartā bhoktā maheśvaraḥ |
paramātmeti cāpyukto dehe‌உsminpuruṣaḥ paraḥ || 22 ||

ya evaṃ vetti puruṣaṃ prakṛtiṃ ca guṇaiḥ saha |
sarvathā vartamāno‌உpi na sa bhūyo‌உbhijāyate || 23 ||

dhyānenātmani paśyanti kecidātmānamātmanā |
anye sāṅkhyena yogena karmayogena cāpare || 24 ||

anye tvevamajānantaḥ śrutvānyebhya upāsate |
te‌உpi cātitarantyeva mṛtyuṃ śrutiparāyaṇāḥ || 25 ||

yāvatsañjāyate kiñcitsattvaṃ sthāvarajaṅgamam |
kṣetrakṣetraṅñasaṃyogāttadviddhi bharatarṣabha || 26 ||

samaṃ sarveṣu bhūteṣu tiṣṭhantaṃ parameśvaram |
vinaśyatsvavinaśyantaṃ yaḥ paśyati sa paśyati || 27 ||

samaṃ paśyanhi sarvatra samavasthitamīśvaram |
na hinastyātmanātmānaṃ tato yāti parāṃ gatim || 28 ||

prakṛtyaiva ca karmāṇi kriyamāṇāni sarvaśaḥ |
yaḥ paśyati tathātmānamakartāraṃ sa paśyati || 29 ||

yadā bhūtapṛthagbhāvamekasthamanupaśyati |
tata eva ca vistāraṃ brahma sampadyate tadā || 30 ||

anāditvānnirguṇatvātparamātmāyamavyayaḥ |
śarīrastho‌உpi kaunteya na karoti na lipyate || 31 ||

yathā sarvagataṃ saukṣmyādākāśaṃ nopalipyate |
sarvatrāvasthito dehe tathātmā nopalipyate || 32 ||

yathā prakāśayatyekaḥ kṛtsnaṃ lokamimaṃ raviḥ |
kṣetraṃ kṣetrī tathā kṛtsnaṃ prakāśayati bhārata || 33 ||

kṣetrakṣetraṅñayorevamantaraṃ ṅñānacakṣuṣā |
bhūtaprakṛtimokṣaṃ ca ye viduryānti te param || 34 ||

oṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yogaśāstre śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde

kṣetrakṣetraṅñavibhāgayogo nāma trayodaśo‌உdhyāyaḥ ||13 ||

Gita English

Srimad Bhagawad Gita Chapter 14

atha caturdaśo‌உdhyāyaḥ |

śrībhagavānuvāca |
paraṃ bhūyaḥ pravakṣyāmi ṅñānānāṃ ṅñānamuttamam |
yajṅñātvā munayaḥ sarve parāṃ siddhimito gatāḥ || 1 ||

idaṃ ṅñānamupāśritya mama sādharmyamāgatāḥ |
sarge‌உpi nopajāyante pralaye na vyathanti ca || 2 ||

mama yonirmahadbrahma tasmingarbhaṃ dadhāmyaham |
sambhavaḥ sarvabhūtānāṃ tato bhavati bhārata || 3 ||

sarvayoniṣu kaunteya mūrtayaḥ sambhavanti yāḥ |
tāsāṃ brahma mahadyonirahaṃ bījapradaḥ pitā || 4 ||

sattvaṃ rajastama iti guṇāḥ prakṛtisambhavāḥ |
nibadhnanti mahābāho dehe dehinamavyayam || 5 ||

tatra sattvaṃ nirmalatvātprakāśakamanāmayam |
sukhasaṅgena badhnāti ṅñānasaṅgena cānagha || 6 ||

rajo rāgātmakaṃ viddhi tṛṣṇāsaṅgasamudbhavam |
tannibadhnāti kaunteya karmasaṅgena dehinam || 7 ||

tamastvaṅñānajaṃ viddhi mohanaṃ sarvadehinām |
pramādālasyanidrābhistannibadhnāti bhārata || 8 ||

sattvaṃ sukhe sañjayati rajaḥ karmaṇi bhārata |
ṅñānamāvṛtya tu tamaḥ pramāde sañjayatyuta || 9 ||

rajastamaścābhibhūya sattvaṃ bhavati bhārata |
rajaḥ sattvaṃ tamaścaiva tamaḥ sattvaṃ rajastathā || 10 ||

sarvadvāreṣu dehe‌உsminprakāśa upajāyate |
ṅñānaṃ yadā tadā vidyādvivṛddhaṃ sattvamityuta || 11 ||

lobhaḥ pravṛttirārambhaḥ karmaṇāmaśamaḥ spṛhā |
rajasyetāni jāyante vivṛddhe bharatarṣabha || 12 ||

aprakāśo‌உpravṛttiśca pramādo moha eva ca |
tamasyetāni jāyante vivṛddhe kurunandana || 13 ||

yadā sattve pravṛddhe tu pralayaṃ yāti dehabhṛt |
tadottamavidāṃ lokānamalānpratipadyate || 14 ||

rajasi pralayaṃ gatvā karmasaṅgiṣu jāyate |
tathā pralīnastamasi mūḍhayoniṣu jāyate || 15 ||

karmaṇaḥ sukṛtasyāhuḥ sāttvikaṃ nirmalaṃ phalam |
rajasastu phalaṃ duḥkhamaṅñānaṃ tamasaḥ phalam || 16 ||

sattvātsañjāyate ṅñānaṃ rajaso lobha eva ca |
pramādamohau tamaso bhavato‌உṅñānameva ca || 17 ||

ūrdhvaṃ gacchanti sattvasthā madhye tiṣṭhanti rājasāḥ |
jaghanyaguṇavṛttisthā adho gacchanti tāmasāḥ || 18 ||

nānyaṃ guṇebhyaḥ kartāraṃ yadā draṣṭānupaśyati |
guṇebhyaśca paraṃ vetti madbhāvaṃ so‌உdhigacchati || 19 ||

guṇānetānatītya trīndehī dehasamudbhavān |
janmamṛtyujarāduḥkhairvimukto‌உmṛtamaśnute || 20 ||

arjuna uvāca |
kairliṅgaistrīnguṇānetānatīto bhavati prabho |
kimācāraḥ kathaṃ caitāṃstrīnguṇānativartate || 21 ||

śrībhagavānuvāca |
prakāśaṃ ca pravṛttiṃ ca mohameva ca pāṇḍava |
ta dveṣṭi sampravṛttāni na nivṛttāni kāṅkṣati || 22 ||

udāsīnavadāsīno guṇairyo na vicālyate |
guṇā vartanta ityeva yo‌உvatiṣṭhati neṅgate || 23 ||

samaduḥkhasukhaḥ svasthaḥ samaloṣṭāśmakāñcanaḥ |
tulyapriyāpriyo dhīrastulyanindātmasaṃstutiḥ || 24 ||

mānāpamānayostulyastulyo mitrāripakṣayoḥ |
sarvārambhaparityāgī guṇātītaḥ sa ucyate || 25 ||

māṃ ca yo‌உvyabhicāreṇa bhaktiyogena sevate |
sa guṇānsamatītyaitānbrahmabhūyāya kalpate || 26 ||

brahmaṇo hi pratiṣṭhāhamamṛtasyāvyayasya ca |
śāśvatasya ca dharmasya sukhasyaikāntikasya ca || 27 ||

oṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yogaśāstre śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde

guṇatrayavibhāgayogo nāma caturdaśo‌உdhyāyaḥ ||14 ||

Gita English

Srimad Bhagawad Gita Chapter 15

atha pañcadaśo‌உdhyāyaḥ |

śrībhagavānuvāca |
ūrdhvamūlamadhaḥśākhamaśvatthaṃ prāhuravyayam |
chandāṃsi yasya parṇāni yastaṃ veda sa vedavit || 1 ||

adhaścordhvaṃ prasṛtāstasya śākhā guṇapravṛddhā viṣayapravālāḥ |
adhaśca mūlānyanusantatāni karmānubandhīni manuṣyaloke || 2 ||

na rūpamasyeha tathopalabhyate nānto na cādirna ca sampratiṣṭhā |
aśvatthamenaṃ suvirūḍhamūlamasaṅgaśastreṇa dṛḍhena chittvā || 3 ||

tataḥ padaṃ tatparimārgitavyaṃ yasmingatā na nivartanti bhūyaḥ |
tameva cādyaṃ puruṣaṃ prapadye yataḥ pravṛttiḥ prasṛtā purāṇī || 4 ||

nirmānamohā jitasaṅgadoṣā adhyātmanityā vinivṛttakāmāḥ |
dvandvairvimuktāḥ sukhaduḥkhasaṃṅñairgacchantyamūḍhāḥ padamavyayaṃ tat || 5 ||

na tadbhāsayate sūryo na śaśāṅko na pāvakaḥ |
yadgatvā na nivartante taddhāma paramaṃ mama || 6 ||

mamaivāṃśo jīvaloke jīvabhūtaḥ sanātanaḥ |
manaḥṣaṣṭhānīndriyāṇi prakṛtisthāni karṣati || 7 ||

śarīraṃ yadavāpnoti yaccāpyutkrāmatīśvaraḥ |
gṛhītvaitāni saṃyāti vāyurgandhānivāśayāt || 8 ||

śrotraṃ cakṣuḥ sparśanaṃ ca rasanaṃ ghrāṇameva ca |
adhiṣṭhāya manaścāyaṃ viṣayānupasevate || 9 ||

utkrāmantaṃ sthitaṃ vāpi bhuñjānaṃ vā guṇānvitam |
vimūḍhā nānupaśyanti paśyanti ṅñānacakṣuṣaḥ || 10 ||

yatanto yoginaścainaṃ paśyantyātmanyavasthitam |
yatanto‌உpyakṛtātmāno nainaṃ paśyantyacetasaḥ || 11 ||

yadādityagataṃ tejo jagadbhāsayate‌உkhilam |
yaccandramasi yaccāgnau tattejo viddhi māmakam || 12 ||

gāmāviśya ca bhūtāni dhārayāmyahamojasā |
puṣṇāmi cauṣadhīḥ sarvāḥ somo bhūtvā rasātmakaḥ || 13 ||

ahaṃ vaiśvānaro bhūtvā prāṇināṃ dehamāśritaḥ |
prāṇāpānasamāyuktaḥ pacāmyannaṃ caturvidham || 14 ||

sarvasya cāhaṃ hṛdi sanniviṣṭo mattaḥ smṛtirṅñānamapohanaṃ ca |
vedaiśca sarvairahameva vedyo vedāntakṛdvedavideva cāham || 15 ||

dvāvimau puruṣau loke kṣaraścākṣara eva ca |
kṣaraḥ sarvāṇi bhūtāni kūṭastho‌உkṣara ucyate || 16 ||

uttamaḥ puruṣastvanyaḥ paramātmetyudhāhṛtaḥ |
yo lokatrayamāviśya bibhartyavyaya īśvaraḥ || 17 ||

yasmātkṣaramatīto‌உhamakṣarādapi cottamaḥ |
ato‌உsmi loke vede ca prathitaḥ puruṣottamaḥ || 18 ||

yo māmevamasaṃmūḍho jānāti puruṣottamam |
sa sarvavidbhajati māṃ sarvabhāvena bhārata || 19 ||

iti guhyatamaṃ śāstramidamuktaṃ mayānagha |
etadbuddhvā buddhimānsyātkṛtakṛtyaśca bhārata || 20 ||

oṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yogaśāstre śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde

puruṣottamayogo nāma pañcadaśo‌உdhyāyaḥ ||15 ||

Gita English

Srimad Bhagawad Gita Chapter 16

atha ṣoḍaśo‌உdhyāyaḥ |

śrībhagavānuvāca |
abhayaṃ sattvasaṃśuddhirṅñānayogavyavasthitiḥ |
dānaṃ damaśca yaṅñaśca svādhyāyastapa ārjavam || 1 ||

ahiṃsā satyamakrodhastyāgaḥ śāntirapaiśunam |
dayā bhūteṣvaloluptvaṃ mārdavaṃ hrīracāpalam || 2 ||

tejaḥ kṣamā dhṛtiḥ śaucamadroho nātimānitā |
bhavanti sampadaṃ daivīmabhijātasya bhārata || 3 ||

dambho darpo‌உbhimānaśca krodhaḥ pāruṣyameva ca |
aṅñānaṃ cābhijātasya pārtha sampadamāsurīm || 4 ||

daivī sampadvimokṣāya nibandhāyāsurī matā |
mā śucaḥ sampadaṃ daivīmabhijāto‌உsi pāṇḍava || 5 ||

dvau bhūtasargau loke‌உsmindaiva āsura eva ca |
daivo vistaraśaḥ prokta āsuraṃ pārtha me śṛṇu || 6 ||

pravṛttiṃ ca nivṛttiṃ ca janā na vidurāsurāḥ |
na śaucaṃ nāpi cācāro na satyaṃ teṣu vidyate || 7 ||

asatyamapratiṣṭhaṃ te jagadāhuranīśvaram |
aparasparasambhūtaṃ kimanyatkāmahaitukam || 8 ||

etāṃ dṛṣṭimavaṣṭabhya naṣṭātmāno‌உlpabuddhayaḥ |
prabhavantyugrakarmāṇaḥ kṣayāya jagato‌உhitāḥ || 9 ||

kāmamāśritya duṣpūraṃ dambhamānamadānvitāḥ |
mohādgṛhītvāsadgrāhānpravartante‌உśucivratāḥ || 10 ||

cintāmaparimeyāṃ ca pralayāntāmupāśritāḥ |
kāmopabhogaparamā etāvaditi niścitāḥ || 11 ||

āśāpāśaśatairbaddhāḥ kāmakrodhaparāyaṇāḥ |
īhante kāmabhogārthamanyāyenārthasañcayān || 12 ||

idamadya mayā labdhamimaṃ prāpsye manoratham |
idamastīdamapi me bhaviṣyati punardhanam || 13 ||

asau mayā hataḥ śatrurhaniṣye cāparānapi |
īśvaro‌உhamahaṃ bhogī siddho‌உhaṃ balavānsukhī || 14 ||

āḍhyo‌உbhijanavānasmi ko‌உnyosti sadṛśo mayā |
yakṣye dāsyāmi modiṣya ityaṅñānavimohitāḥ || 15 ||

anekacittavibhrāntā mohajālasamāvṛtāḥ |
prasaktāḥ kāmabhogeṣu patanti narake‌உśucau || 16 ||

ātmasambhāvitāḥ stabdhā dhanamānamadānvitāḥ |
yajante nāmayaṅñaiste dambhenāvidhipūrvakam || 17 ||

ahaṅkāraṃ balaṃ darpaṃ kāmaṃ krodhaṃ ca saṃśritāḥ |
māmātmaparadeheṣu pradviṣanto‌உbhyasūyakāḥ || 18 ||

tānahaṃ dviṣataḥ krūrānsaṃsāreṣu narādhamān |
kṣipāmyajasramaśubhānāsurīṣveva yoniṣu || 19 ||

āsurīṃ yonimāpannā mūḍhā janmani janmani |
māmaprāpyaiva kaunteya tato yāntyadhamāṃ gatim || 20 ||

trividhaṃ narakasyedaṃ dvāraṃ nāśanamātmanaḥ |
kāmaḥ krodhastathā lobhastasmādetattrayaṃ tyajet || 21 ||

etairvimuktaḥ kaunteya tamodvāraistribhirnaraḥ |
ācaratyātmanaḥ śreyastato yāti parāṃ gatim || 22 ||

yaḥ śāstravidhimutsṛjya vartate kāmakārataḥ |
na sa siddhimavāpnoti na sukhaṃ na parāṃ gatim || 23 ||

tasmācchāstraṃ pramāṇaṃ te kāryākāryavyavasthitau |
ṅñātvā śāstravidhānoktaṃ karma kartumihārhasi || 24 ||

oṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yogaśāstre śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde

daivāsurasampadvibhāgayogo nāma ṣoḍaśo‌உdhyāyaḥ ||16 ||

Gita English

Srimad Bhagawad Gita Chapter 17

atha saptadaśo‌உdhyāyaḥ |

arjuna uvāca |
ye śāstravidhimutsṛjya yajante śraddhayānvitāḥ |
teṣāṃ niṣṭhā tu kā kṛṣṇa sattvamāho rajastamaḥ || 1 ||

śrībhagavānuvāca |
trividhā bhavati śraddhā dehināṃ sā svabhāvajā |
sāttvikī rājasī caiva tāmasī ceti tāṃ śṛṇu || 2 ||

sattvānurūpā sarvasya śraddhā bhavati bhārata |
śraddhāmayo‌உyaṃ puruṣo yo yacchraddhaḥ sa eva saḥ || 3 ||

yajante sāttvikā devānyakṣarakṣāṃsi rājasāḥ |
pretānbhūtagaṇāṃścānye yajante tāmasā janāḥ || 4 ||

aśāstravihitaṃ ghoraṃ tapyante ye tapo janāḥ |
dambhāhaṅkārasaṃyuktāḥ kāmarāgabalānvitāḥ || 5 ||

karṣayantaḥ śarīrasthaṃ bhūtagrāmamacetasaḥ |
māṃ caivāntaḥśarīrasthaṃ tānviddhyāsuraniścayān || 6 ||

āhārastvapi sarvasya trividho bhavati priyaḥ |
yaṅñastapastathā dānaṃ teṣāṃ bhedamimaṃ śṛṇu || 7 ||

āyuḥsattvabalārogyasukhaprītivivardhanāḥ |
rasyāḥ snigdhāḥ sthirā hṛdyā āhārāḥ sāttvikapriyāḥ || 8 ||

kaṭvamlalavaṇātyuṣṇatīkṣṇarūkṣavidāhinaḥ |
āhārā rājasasyeṣṭā duḥkhaśokāmayapradāḥ || 9 ||

yātayāmaṃ gatarasaṃ pūti paryuṣitaṃ ca yat |
ucchiṣṭamapi cāmedhyaṃ bhojanaṃ tāmasapriyam || 10 ||

aphalākāṅkṣibhiryaṅño vidhidṛṣṭo ya ijyate |
yaṣṭavyameveti manaḥ samādhāya sa sāttvikaḥ || 11 ||

abhisandhāya tu phalaṃ dambhārthamapi caiva yat |
ijyate bharataśreṣṭha taṃ yaṅñaṃ viddhi rājasam || 12 ||

vidhihīnamasṛṣṭānnaṃ mantrahīnamadakṣiṇam |
śraddhāvirahitaṃ yaṅñaṃ tāmasaṃ paricakṣate || 13 ||

devadvijaguruprāṅñapūjanaṃ śaucamārjavam |
brahmacaryamahiṃsā ca śārīraṃ tapa ucyate || 14 ||

anudvegakaraṃ vākyaṃ satyaṃ priyahitaṃ ca yat |
svādhyāyābhyasanaṃ caiva vāṅmayaṃ tapa ucyate || 15 ||

manaḥ prasādaḥ saumyatvaṃ maunamātmavinigrahaḥ |
bhāvasaṃśuddhirityetattapo mānasamucyate || 16 ||

śraddhayā parayā taptaṃ tapastattrividhaṃ naraiḥ |
aphalākāṅkṣibhiryuktaiḥ sāttvikaṃ paricakṣate || 17 ||

satkāramānapūjārthaṃ tapo dambhena caiva yat |
kriyate tadiha proktaṃ rājasaṃ calamadhruvam || 18 ||

mūḍhagrāheṇātmano yatpīḍayā kriyate tapaḥ |
parasyotsādanārthaṃ vā tattāmasamudāhṛtam || 19 ||

dātavyamiti yaddānaṃ dīyate‌உnupakāriṇe |
deśe kāle ca pātre ca taddānaṃ sāttvikaṃ smṛtam || 20 ||

yattu prattyupakārārthaṃ phalamuddiśya vā punaḥ |
dīyate ca parikliṣṭaṃ taddānaṃ rājasaṃ smṛtam || 21 ||

adeśakāle yaddānamapātrebhyaśca dīyate |
asatkṛtamavaṅñātaṃ tattāmasamudāhṛtam || 22 ||

oṃ tatsaditi nirdeśo brahmaṇastrividhaḥ smṛtaḥ |
brāhmaṇāstena vedāśca yaṅñāśca vihitāḥ purā || 23 ||

tasmādomityudāhṛtya yaṅñadānatapaḥkriyāḥ |
pravartante vidhānoktāḥ satataṃ brahmavādinām || 24 ||

tadityanabhisandhāya phalaṃ yaṅñatapaḥkriyāḥ |
dānakriyāśca vividhāḥ kriyante mokṣakāṅkṣibhiḥ || 25 ||

sadbhāve sādhubhāve ca sadityetatprayujyate |
praśaste karmaṇi tathā sacchabdaḥ pārtha yujyate || 26 ||

yaṅñe tapasi dāne ca sthitiḥ saditi cocyate |
karma caiva tadarthīyaṃ sadityevābhidhīyate || 27 ||

aśraddhayā hutaṃ dattaṃ tapastaptaṃ kṛtaṃ ca yat |
asadityucyate pārtha na ca tatprepya no iha || 28 ||

oṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yogaśāstre śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde

śraddhātrayavibhāgayogo nāma saptadaśo‌உdhyāyaḥ ||17 ||

Gita English

Srimad Bhagawad Gita Chapter 18

atha aṣṭādaśo‌உdhyāyaḥ |

arjuna uvāca |
saṃnyāsasya mahābāho tattvamicchāmi veditum |
tyāgasya ca hṛṣīkeśa pṛthakkeśiniṣūdana || 1 ||

śrībhagavānuvāca |
kāmyānāṃ karmaṇāṃ nyāsaṃ saṃnyāsaṃ kavayo viduḥ |
sarvakarmaphalatyāgaṃ prāhustyāgaṃ vicakṣaṇāḥ || 2 ||

tyājyaṃ doṣavadityeke karma prāhurmanīṣiṇaḥ |
yaṅñadānatapaḥkarma na tyājyamiti cāpare || 3 ||

niścayaṃ śṛṇu me tatra tyāge bharatasattama |
tyāgo hi puruṣavyāghra trividhaḥ samprakīrtitaḥ || 4 ||

yaṅñadānatapaḥkarma na tyājyaṃ kāryameva tat |
yaṅño dānaṃ tapaścaiva pāvanāni manīṣiṇām || 5 ||

etānyapi tu karmāṇi saṅgaṃ tyaktvā phalāni ca |
kartavyānīti me pārtha niścitaṃ matamuttamam || 6 ||

niyatasya tu saṃnyāsaḥ karmaṇo nopapadyate |
mohāttasya parityāgastāmasaḥ parikīrtitaḥ || 7 ||

duḥkhamityeva yatkarma kāyakleśabhayāttyajet |
sa kṛtvā rājasaṃ tyāgaṃ naiva tyāgaphalaṃ labhet || 8 ||

kāryamityeva yatkarma niyataṃ kriyate‌உrjuna |
saṅgaṃ tyaktvā phalaṃ caiva sa tyāgaḥ sāttviko mataḥ || 9 ||

na dveṣṭyakuśalaṃ karma kuśale nānuṣajjate |
tyāgī sattvasamāviṣṭo medhāvī chinnasaṃśayaḥ || 10 ||

na hi dehabhṛtā śakyaṃ tyaktuṃ karmāṇyaśeṣataḥ |
yastu karmaphalatyāgī sa tyāgītyabhidhīyate || 11 ||

aniṣṭamiṣṭaṃ miśraṃ ca trividhaṃ karmaṇaḥ phalam |
bhavatyatyāgināṃ pretya na tu saṃnyāsināṃ kvacit || 12 ||

pañcaitāni mahābāho kāraṇāni nibodha me |
sāṅkhye kṛtānte proktāni siddhaye sarvakarmaṇām || 13 ||

adhiṣṭhānaṃ tathā kartā karaṇaṃ ca pṛthagvidham |
vividhāśca pṛthakceṣṭā daivaṃ caivātra pañcamam || 14 ||

śarīravāṅmanobhiryatkarma prārabhate naraḥ |
nyāyyaṃ vā viparītaṃ vā pañcaite tasya hetavaḥ || 15 ||

tatraivaṃ sati kartāramātmānaṃ kevalaṃ tu yaḥ |
paśyatyakṛtabuddhitvānna sa paśyati durmatiḥ || 16 ||

yasya nāhaṅkṛto bhāvo buddhiryasya na lipyate |
hatvā‌உpi sa imāṃllokānna hanti na nibadhyate || 17 ||

ṅñānaṃ ṅñeyaṃ pariṅñātā trividhā karmacodanā |
karaṇaṃ karma karteti trividhaḥ karmasaṅgrahaḥ || 18 ||

ṅñānaṃ karma ca kartā ca tridhaiva guṇabhedataḥ |
procyate guṇasaṅkhyāne yathāvacchṛṇu tānyapi || 19 ||

sarvabhūteṣu yenaikaṃ bhāvamavyayamīkṣate |
avibhaktaṃ vibhakteṣu tajṅñānaṃ viddhi sāttvikam || 20 ||

pṛthaktvena tu yajṅñānaṃ nānābhāvānpṛthagvidhān |
vetti sarveṣu bhūteṣu tajṅñānaṃ viddhi rājasam || 21 ||

yattu kṛtsnavadekasminkārye saktamahaitukam |
atattvārthavadalpaṃ ca tattāmasamudāhṛtam || 22 ||

niyataṃ saṅgarahitamarāgadveṣataḥ kṛtam |
aphalaprepsunā karma yattatsāttvikamucyate || 23 ||

yattu kāmepsunā karma sāhaṅkāreṇa vā punaḥ |
kriyate bahulāyāsaṃ tadrājasamudāhṛtam || 24 ||

anubandhaṃ kṣayaṃ hiṃsāmanapekṣya ca pauruṣam |
mohādārabhyate karma yattattāmasamucyate || 25 ||

muktasaṅgo‌உnahaṃvādī dhṛtyutsāhasamanvitaḥ |
siddhyasiddhyornirvikāraḥ kartā sāttvika ucyate || 26 ||

rāgī karmaphalaprepsurlubdho hiṃsātmako‌உśuciḥ |
harṣaśokānvitaḥ kartā rājasaḥ parikīrtitaḥ || 27 ||

ayuktaḥ prākṛtaḥ stabdhaḥ śaṭho naiṣkṛtiko‌உlasaḥ |
viṣādī dīrghasūtrī ca kartā tāmasa ucyate || 28 ||

buddherbhedaṃ dhṛteścaiva guṇatastrividhaṃ śṛṇu |
procyamānamaśeṣeṇa pṛthaktvena dhanañjaya || 29 ||

pravṛttiṃ ca nivṛttiṃ ca kāryākārye bhayābhaye |
bandhaṃ mokṣaṃ ca yā vetti buddhiḥ sā pārtha sāttvikī || 30 ||

yayā dharmamadharmaṃ ca kāryaṃ cākāryameva ca |
ayathāvatprajānāti buddhiḥ sā pārtha rājasī || 31 ||

adharmaṃ dharmamiti yā manyate tamasāvṛtā |
sarvārthānviparītāṃśca buddhiḥ sā pārtha tāmasī || 32 ||

dhṛtyā yayā dhārayate manaḥprāṇendriyakriyāḥ |
yogenāvyabhicāriṇyā dhṛtiḥ sā pārtha sāttvikī || 33 ||

yayā tu dharmakāmārthāndhṛtyā dhārayate‌உrjuna |
prasaṅgena phalākāṅkṣī dhṛtiḥ sā pārtha rājasī || 34 ||

yayā svapnaṃ bhayaṃ śokaṃ viṣādaṃ madameva ca |
na vimuñcati durmedhā dhṛtiḥ sā pārtha tāmasī || 35 ||

sukhaṃ tvidānīṃ trividhaṃ śṛṇu me bharatarṣabha |
abhyāsādramate yatra duḥkhāntaṃ ca nigacchati || 36 ||

yattadagre viṣamiva pariṇāme‌உmṛtopamam |
tatsukhaṃ sāttvikaṃ proktamātmabuddhiprasādajam || 37 ||

viṣayendriyasaṃyogādyattadagre‌உmṛtopamam |
pariṇāme viṣamiva tatsukhaṃ rājasaṃ smṛtam || 38 ||

yadagre cānubandhe ca sukhaṃ mohanamātmanaḥ |
nidrālasyapramādotthaṃ tattāmasamudāhṛtam || 39 ||

na tadasti pṛthivyāṃ vā divi deveṣu vā punaḥ |
sattvaṃ prakṛtijairmuktaṃ yadebhiḥ syāttribhirguṇaiḥ || 40 ||

brāhmaṇakṣatriyaviśāṃ śūdrāṇāṃ ca parantapa |
karmāṇi pravibhaktāni svabhāvaprabhavairguṇaiḥ || 41 ||

śamo damastapaḥ śaucaṃ kṣāntirārjavameva ca |
ṅñānaṃ viṅñānamāstikyaṃ brahmakarma svabhāvajam || 42 ||

śauryaṃ tejo dhṛtirdākṣyaṃ yuddhe cāpyapalāyanam |
dānamīśvarabhāvaśca kṣātraṃ karma svabhāvajam || 43 ||

kṛṣigaurakṣyavāṇijyaṃ vaiśyakarma svabhāvajam |
paricaryātmakaṃ karma śūdrasyāpi svabhāvajam || 44 ||

sve sve karmaṇyabhirataḥ saṃsiddhiṃ labhate naraḥ |
svakarmanirataḥ siddhiṃ yathā vindati tacchṛṇu || 45 ||

yataḥ pravṛttirbhūtānāṃ yena sarvamidaṃ tatam |
svakarmaṇā tamabhyarcya siddhiṃ vindati mānavaḥ || 46 ||

śreyānsvadharmo viguṇaḥ paradharmotsvanuṣṭhitāt |
svabhāvaniyataṃ karma kurvannāpnoti kilbiṣam || 47 ||

sahajaṃ karma kaunteya sadoṣamapi na tyajet |
sarvārambhā hi doṣeṇa dhūmenāgnirivāvṛtāḥ || 48 ||

asaktabuddhiḥ sarvatra jitātmā vigataspṛhaḥ |
naiṣkarmyasiddhiṃ paramāṃ saṃnyāsenādhigacchati || 49 ||

siddhiṃ prāpto yathā brahma tathāpnoti nibodha me |
samāsenaiva kaunteya niṣṭhā ṅñānasya yā parā || 50 ||

buddhyā viśuddhayā yukto dhṛtyātmānaṃ niyamya ca |
śabdādīnviṣayāṃstyaktvā rāgadveṣau vyudasya ca || 51 ||

viviktasevī laghvāśī yatavākkāyamānasaḥ |
dhyānayogaparo nityaṃ vairāgyaṃ samupāśritaḥ || 52 ||

ahaṅkāraṃ balaṃ darpaṃ kāmaṃ krodhaṃ parigraham |
vimucya nirmamaḥ śānto brahmabhūyāya kalpate || 53 ||

brahmabhūtaḥ prasannātmā na śocati na kāṅkṣati |
samaḥ sarveṣu bhūteṣu madbhaktiṃ labhate parām || 54 ||

bhaktyā māmabhijānāti yāvānyaścāsmi tattvataḥ |
tato māṃ tattvato ṅñātvā viśate tadanantaram || 55 ||

sarvakarmāṇyapi sadā kurvāṇo madvyapāśrayaḥ |
matprasādādavāpnoti śāśvataṃ padamavyayam || 56 ||

cetasā sarvakarmāṇi mayi saṃnyasya matparaḥ |
buddhiyogamupāśritya maccittaḥ satataṃ bhava || 57 ||

maccittaḥ sarvadurgāṇi matprasādāttariṣyasi |
atha cettvamahaṅkārānna śroṣyasi vinaṅkṣyasi || 58 ||

yadahaṅkāramāśritya na yotsya iti manyase |
mithyaiṣa vyavasāyaste prakṛtistvāṃ niyokṣyati || 59 ||

svabhāvajena kaunteya nibaddhaḥ svena karmaṇā |
kartuṃ necchasi yanmohātkariṣyasyavaśo‌உpi tat || 60 ||

īśvaraḥ sarvabhūtānāṃ hṛddeśe‌உrjuna tiṣṭhati |
bhrāmayansarvabhūtāni yantrārūḍhāni māyayā || 61 ||

tameva śaraṇaṃ gaccha sarvabhāvena bhārata |
tatprasādātparāṃ śāntiṃ sthānaṃ prāpsyasi śāśvatam || 62 ||

iti te ṅñānamākhyātaṃ guhyādguhyataraṃ mayā |
vimṛśyaitadaśeṣeṇa yathecchasi tathā kuru || 63 ||

sarvaguhyatamaṃ bhūyaḥ śṛṇu me paramaṃ vacaḥ |
iṣṭo‌உsi me dṛḍhamiti tato vakṣyāmi te hitam || 64 ||

manmanā bhava madbhakto madyājī māṃ namaskuru |
māmevaiṣyasi satyaṃ te pratijāne priyo‌உsi me || 65 ||

sarvadharmānparityajya māmekaṃ śaraṇaṃ vraja |
ahaṃ tvā sarvapāpebhyo mokṣayiṣyāmi mā śucaḥ || 66 ||

idaṃ te nātapaskāya nābhaktāya kadācana |
na cāśuśrūṣave vācyaṃ na ca māṃ yo‌உbhyasūyati || 67 ||

ya imaṃ paramaṃ guhyaṃ madbhakteṣvabhidhāsyati |
bhaktiṃ mayi parāṃ kṛtvā māmevaiṣyatyasaṃśayaḥ || 68 ||

na ca tasmānmanuṣyeṣu kaścinme priyakṛttamaḥ |
bhavitā na ca me tasmādanyaḥ priyataro bhuvi || 69 ||

adhyeṣyate ca ya imaṃ dharmyaṃ saṃvādamāvayoḥ |
ṅñānayaṅñena tenāhamiṣṭaḥ syāmiti me matiḥ || 70 ||

śraddhāvānanasūyaśca śṛṇuyādapi yo naraḥ |
so‌உpi muktaḥ śubhāṃllokānprāpnuyātpuṇyakarmaṇām || 71 ||

kaccidetacchrutaṃ pārtha tvayaikāgreṇa cetasā |
kaccidaṅñānasaṃmohaḥ pranaṣṭaste dhanañjaya || 72 ||

arjuna uvāca |
naṣṭo mohaḥ smṛtirlabdhā tvatprasādānmayācyuta |
sthito‌உsmi gatasandehaḥ kariṣye vacanaṃ tava || 73 ||

sañjaya uvāca |
ityahaṃ vāsudevasya pārthasya ca mahātmanaḥ |
saṃvādamimamaśrauṣamadbhutaṃ romaharṣaṇam || 74 ||

vyāsaprasādācchrutavānetadguhyamahaṃ param |
yogaṃ yogeśvarātkṛṣṇātsākṣātkathayataḥ svayam || 75 ||

rājansaṃsmṛtya saṃsmṛtya saṃvādamimamadbhutam |
keśavārjunayoḥ puṇyaṃ hṛṣyāmi ca muhurmuhuḥ || 76 ||

tacca saṃsmṛtya saṃsmṛtya rūpamatyadbhutaṃ hareḥ |
vismayo me mahānrājanhṛṣyāmi ca punaḥ punaḥ || 77 ||

yatra yogeśvaraḥ kṛṣṇo yatra pārtho dhanurdharaḥ |
tatra śrīrvijayo bhūtirdhruvā nītirmatirmama || 78 ||

oṃ tatsaditi śrīmadbhagavadgītāsūpaniṣatsu brahmavidyāyāṃ yogaśāstre śrīkṛṣṇārjunasaṃvāde

mokṣasaṃnyāsayogo nāmāṣṭādaśo‌உdhyāyaḥ || 18 ||